Šķiet, ka to biezais apspalvojums pasargā pingvīnus no Antarktikas temperatūras līdz -60°C. Taču tā nav taisnība! Galvenais noslēpums ir īpašs tauku slānis, kas imperatorpingvīniem, lielākajai Antarktīdā dzīvojošajai sugai, sasniedz pat 3 centimetru biezumu. Šie tauki veido līdz pat 30% no pieauguša īpatņa, piemēram, Adēlijas pingvīna, ķermeņa svara, palīdzot tiem izdzīvot pat -2°C zemā ūdens temperatūrā. Biezais slānis darbojas kā lielisks izolators, radot barjeru starp auksto ārējo vidi un ķermeņa siltumu. Arī spalvas ir svarīgas, taču citādā veidā. Tās cieši pieguļ, veidojot ūdensnecaurlaidīgu barjeru, kas neļauj tauku slānim samirkt. Džentū pingvīnam ir līdz pat 70 spalvām uz kvadrātcentimetru! Tas ir vairākas reizes blīvāk nekā vairumam lidojošu putnu, piemēram, kaijām. Viņu ķepas un spārni paliek vēsi, pateicoties unikālajai asinsrites sistēmai, ko sauc par "brīnumtīklu". Siltas arteriālās asinis pārnes siltumu uz aukstām venozām asinīm, kas atgriežas atdzisušajā ķermenī. Tas samazina siltuma zudumus caur atsegtām ekstremitātēm ledainā ūdenī. Tātad, runa nav tikai par taukiem un spalvām, bet arī par termoregulāciju! Pingvīni bieži vien pulcējas kolonijās, piemēram, Dienviddžordžijas salā, lai saglabātu siltumu, pārdzīvojot pat visspēcīgākās vētras. Tāpēc šie apbrīnojamie putni zeļ Antarktīdas skarbajos apstākļos!