Kāpēc vasaras brīvdienas man septiņu gadu vecumā šķita kā mūžība, bet tagad gads paskrien vēja spārniem? Tā nav tikai nostalģija. Neirozinātnieki, piemēram, profesors Klods Alēns no Parīzes Universitātes, apstiprina, ka...
Kāpēc vasaras brīvdienas man septiņu gadu vecumā šķita kā mūžība, bet tagad gads paskrien vēja spārniem? Tā nav tikai nostalģija. Neirozinātnieki, piemēram, profesors Klods Alēns no Parīzes Universitātes, apstiprina, ka mūsu laika uztvere fizioloģiski mainās. Galvenais ir proporcija. Desmitgadniekam viens gads veido 10% no visas dzīves. Piecdesmitgadniekam tas pats gads veido tikai 2%. Šī relatīvā proporcija būtiski kropļo mūsu iekšējo laika ritējuma izjūtu. Svarīgs ir arī pieredzes jaunums. Stenfordas universitātes profesors Deivids Īglmens skaidro: bērnība ir pilna atklājumu. Katra diena, tāpat kā pirmais ceļojums uz Disnejlendu, rada blīvus, neaizmirstamus mirkļus, izstiepjot tos atmiņā. Pieaugušo dzīve bieži vien ir rutīnas pilna: ceļš uz darbu, vieni un tie paši uzdevumi. Smadzenes apstrādā atkārtotus notikumus ar mazāku intensitāti, nespējot veidot jaunas spilgtas atmiņas. Tas saspiež pieredzi prātā. Vai vēlaties palēnināt laika ritējumu? Radiet jaunas pieredzes! Apmeklējiet Sanktpēterburgu, apgūstiet akvareļu gleznošanu vai apgūstiet jaunu valodu. Katra šāda pieredze papildinās jūsu atmiņu "bibliotēku", liekot dzīves mirkļiem atkal izstiepties.
Select how you want to watch this video
